Pašam uzcelt sev māju

Senākos laikos katra ģimene sev pati cēla māju. Jo vairāk tēvi bija iemācījuši, jo labāku māju varēja uzbūvēt. Vecākajiem dēliem nereti tika tēva mājas.

Mūsdienās lielākā daļa cilvēki dzīvo pilsētās dzīvokļos vai citu uzbūvētās mājās. Tiem, kam lielāka vēlme piekopt sentēvu paražas, savas prasmes izmēģina uzbūvējot jaunu verandu tēva “dāčai” dārziņu rajonā. Bet arī tādi, kas paši apņemas uzbūvēt sev māju dzīvošanai.

Intervija ar Māri

Šis raksts būs par Māri, 35 gadus jaunu divu bērnu tēvu, kurš nolēma pats uzcelt ģimenes māju. Bez profesionālas pieredzes namdara darbos viņš ķērās pie darba. Protams, noderīgas bija zināšanas, kas tika iegūtas kapitāli izremontējot dzīvokli, iegūstot 3 augstākās izglītības saistībā ar būvniecību un arhitektūru Latvijā un Dānijā un pieredze arhitektu birojā, kurā viņš strādāja par arhitektu/arhitekta palīgu.

Kāpēc izdomāji pats celt māju?

Piefiksēju, ka galvā pirmās domas, par savas mājas celtniecību, sāka parādīties ap 18 gadu vecumu, kad vecvecākiem bija neizmantota zeme Babītē. Tad ik palaikam iedomājos, cik forši būtu dzīvot savā mājā. Pēc vidusskolas sāku mācīties Celtniecības koledžā, kur tika iegūtas zināšanas par vispārēju būvniecību. Tad uzsāku strādāt arhitektu birojā un sāku zīmēt mājas citiem. Tad tā vēlme par savu māju tikai pieauga. Visu laiku jāzīmē mājas citiem, bet kāpēc man nav? Es arī sev gribu. Mērķis nospraust – tagad tikai uz to virzīties.

Kāds ir šī brīža statuss?

No pirmajām idejām galvā ir pagājuši 17 gadi un tagad es dzīvoju savā privātmājā Rīgas pierobežā.

Cik lielu daļu no darbiem darīji pats, kuros darbos Tev palīdzēja citi?

Iepriekš bija pieredze ar dzīvokļa izremontēšanu, tāpēc nolēmu, ka smagākos un sarežģītākos darbus  uzticēšu celtniekiem. Celtnieki betonēja pamatus un starpstāvu pārsegumu, cēla sienas, lika jumta iesegumu, veica sienu apdari, teritorijā ieklāja bruģakmeni, veica siltummezgla apsaisti. Pats vilku elektrību, ūdensvadus, skrūvēju ģipškartonu un veicu dažādus citus sagatavošanas un apdares darbus. Arī mēbeles projektēju, pasūtīju un saskrūvēju.

Par kuriem darbiem pirms to sākšanas bija pilnīgi melna bilde?

Lielākoties par visiem. Teorētiskās zināšanas un dažādu blogu un forumu lasīšana ir viena lieta – otra lieta, kad Tev ir jānopērk veikalā pie stenda naglas  – Cik garas 30 – 45 vai 60 mm, parastās melnās, nerūsējošas vai cinkotās, enkurnaglas ar vītni vai grieztās!? Un šādas situācijas bija praktiski pie visa kā, kam ķeries klāt. Tad atlika daudz konsultēties ar kolēģiem un citiem lietpratējiem.

Kas bija vislielākais izaicinājums?

Acis darbu nobijās, rokas darbu nebijās. Pēc šāda principa gāju uz priekšu un darīju. Visu var iemācīties.

Kā ar brīvdienām? Atpūtu un seriāliem?

Televizors jau labu laiku bija saplīsis un filmu un seriālu skatīšanās nav mans brīvā laika pavadīšanas veids. Kad notika aktīvākā būvēšana – atpūta, kā jēdziens uz diviem gadiem tika aizmirsts. Varbūt kādā 5dienas vakarā var pasēdēt ar draugiem, bet, lai, kā arī justos, nākamajā sestdienā jābūt stroikā. Būvēju visas brīvdienas un atvaļinājumus. Vienu vasaru darbā strādāju uz pusslodzi, lai vairāk laika veltītu mājai. 

Vai mājas būvēšanu var saukt par tavu hobiju?

Man tas noteikti ir hobijs. Man patīk domāt, ķimerēties, būvēt un radīt. Tā kā ikdienā zīmēju mājas citiem, tad šie bija ļoti labi profesionālās celšanas kursi. Es esmu izgājis cauri visiem procesiem saistītiem ar mājas celtniecību un detalizēti varu informāciju nodot klientam un pasūtītājam, kas nāk pie manis projektēt māju.

Ko saka ģimene par Tavu hobiju?

Divus gadus visu savu brīvo laiku veltīju mājai, tāpēc sievai un dēliem uzmanība tika apdalīta. Bet tagad mēs visi kopā dzīvojam plašā māja, kur jebkurā laikā varam iziet ārā uz terases pasauļoties, uzcept grilā gaļu, karstā vasaras dienā iekāpt baseinā vai saulrietā ar draugiem iedzert aukstu alu. Lai kaut ko iegūtu ir nedaudz jāpaciešas un var iegūt daudz vairāk. Atšķirībā no Rīgas centra, šeit visapkārt ir klusums miers un svaigs gaiss.  

Trīs lietas, ko ieteiktu citiem, kas domā paši būvēt sev māju?

Visas lietas var izdarīt pats. Būs daudz jāmācās un jālasa, kā arī viss sanāks lētāk, lēnāk un ne tik kvalitatīvi, kā sava aroda meistariem. Tāpēc par to darbu apjomu, ko atstāt celtniekiem ir jāizlemj pašam pēc tā kādi ir savi finansiālie un laika resursi. Pirmais konsultants noteikti būs kāds draugs, kurš ir cēlis māju un tad jau arhitekts, kas realizēs Jūsu sapni uz papīra.

Varbūt vari sākt arī citiem būvēt mājas?

No Arhitekta pārkvalificēties par celtnieku nav mans mērķis. Sev un savai ģimenei būvēt ir forši, bet citiem – lai to dara būvnieki 🙂 

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *