Televīzijas skatīšanās ar katru gadu paliek par ar vien mazāk un mazāk patērētu mediju. Īpaši raksturīgi tas ir jaunajām paaudzēm. Ikdienas skrējienā prioritāte ir laiks un tā plānošana. Televīzijas skatīšanās tomēr liedz zināmu izvēli, turklāt reklāmas pārraižu laikā krietni pagarina visu procesu.
Taču ir daudzas ģimenes, kas vēl joprojām izmanto televīziju, lai skatītos filmas, seriālus un sekotu līdzi dažādiem šoviem un raidījumiem. Televīzijas patērēšana noteikti tiek uzskatīta par tradīciju. Turklāt ne vienmēr TV tiek skatīts tieši jeb aktīvi.
Diezgan raksturīga ir TV pasīvā skatīšanās, kad ierīce tiek izmantota, lai kliedētu klusumu vai novērstu uzmanību no dažādām veicamajām aktivitātēm. Jebkurā gadījumā ir skaidrs, ka TV patērēšana daudziem ir kā ik vakara tradīcija jeb, mediju terminos runājot, rituāla darbība. Taču vai televīzijas skatīšanos var uzskatīt par hobiju?
Kas ir hobijs?
Loģiski domājot, ja lasīšana ir hobijs, tad kāpēc gan lai televizora skatīšanās nevarētu būt hobijs? Abas aktivitātes ir visai līdzīgas, izņemot to, ka lasīšana patērē vairāk enerģijas, pieprasa pareizo apgaismojumu un liek iztēlei darboties, savukārt televīzijā viss ir skaidrs un jau attēlots. Taču līdzīgi ka lasīšanā, arī televīziju skatoties iespējams uzzināt daudz jauna. Ja tu televīziju patērē gudri un veic gudras izvēles, tad arī tevis patērētais saturs un līdz ar to pati aktivitāte ir tava brīvā laika vērta.
Ņemot vērā to, ka TV skatīšanās ir pasīva aktivitāte, to pieņemts neskaitīt par hobiju. Taču nekur nav teikts, ka hobijam jāiekļauj aktīva kustība. Hobiju mērķis ir izslēgt visu lieko un koncentrēties tieši uz to aktivitāti, kas visvairāk sagādā prieku. Kāpēc gan šī aktivitāte nevarētu būt televīzijas skatīšanās?
Pēc definīcijas hobijs ir – vaļasprieks jeb cilvēka brīvā laika pavadīšanas veids, kura iesaiste tiek pamatota ar prieku. Tātad galvenais, kas izšķir, vai kāda nodarbošanās ir hobijs vai nē, atbild uz jautājumiem – ‘’Vai es šo aktivitāti izbaudu?’’ un ‘’Vai šī aktivitāte, ko es izbaudu, tiek darīta manā brīvajā laikā?’’. Ja abas atbildes ir pozitīvas, tad nav iemesla apgalvot, ka TV skatīšanās nav hobija cienīga aktivitāte.
TV skatīšanās priekšrocības
Televīzijas patērēšana ir vēl joprojām daudzu cilvēku ikdienas sastāvdaļa. Gandrīz ikviens skatās televizoru vismaz reizi pāris dienās – darot to ar nodomu vai vienkārši pievienojoties ģimenei uz kādu filmu.
Tā kā noskaidrojām, ka TV patēriņu var saukt par hobiju, var droši apgalvot, ka šis ir mūsdienu sabiedrībā viens no izplatītākajiem hobijiem. Turklāt ne velti, jo TV skatīšanās var pilnveidot mūsu zināšanas, sniegt informāciju mūsu dzīves uzlabošanai un izklaidēt vienmuļos brīžos.
Televīzijas skatīšanās spēj paplašināt mūsu redzesloku. Ņemot vērā TV programmu un to satura dažādību, mums ir pieeja visiem pasaules notikumiem un ziņām. Iespēja apgūt informāciju par tādām tēmām kā ekonomika, vēsture, ģeogrāfija un kultūra.
Vairums TV programmas pārraida vietējās un internacionālās ziņās, kam spējam sekot līdzi neizkustoties no vietas. Tas ir visai apbrīnojami arī mūsdienās. Ziņu skatīšanās katru vakaru ir rituāls, ko piekopj vairums sabiedrības.
Tāpat TV skatīšanās tiek atzīta par veidu, kā atbrīvoties no ikdienas laikā uzkrātā stresa. Šī ir tā pati funkcija, ko pēc definīcijas pilda vaļasprieks. Tas mums liek aizmirst par raizēm un nodoties aktivitātei, ko mēs patiesi izbaudām. Tādējādi visa apkārtējā pasaule un tās haoss tiek palikts aiz muguras.
Televīzijas skatīšanās samazina kortizola jeb stresa hormona izdalīšanos. Šī rituālam līdzīgā aktivitāte – televīzijas skatīšanās – ir tik ierasta, ka tā nomierina. Turklāt nav jāsatraucas par to, ko lai skatās. TV iespējams vienkārši ieslēgt un iepazīties ar piedāvāto saturu.
Un tomēr – pat, ja šķiet, ka TV vairs tik daudz nepatērējam, no tā ir grūti pavisam atteikties. Tas galvenokārt ir pieraduma dēļ. Turklāt tagad tiek ražoti tik moderni un tehnoloģiski attīstīti Televizori, ka istaba bez tiem šķiet tukša vai vismaz noteikti neaizpildīta līdz galam.
Un, runājot par to, vai TV skatīšanās var tikt uzskatīta par hobiju, tas jāizlemj tev pašam. Taču nav iemesla šo aktivitāti neuzskatīt par vaļasprieku, ja pēc garas darba dienas tu labprāt ieslēdz televizoru un iegrimsti dīvānā uz mirkli atpūsties ar tavu mīļāko seriālu. Turklāt reklāmas ir lielisks laiks, ko izmantot, lai ātri aizietu uzvārīt tēju vai sasmērēt siermaizi.
Kā padarīt TV skatīšanos par radošu un vērtīgu hobiju?
Lai gan TV skatīšanās bieži tiek uzskatīta par pasīvu izklaidi, ar pareizo pieeju to var pārvērst par daudz vērtīgāku un aizraujošāku hobiju. Viss ir atkarīgs no tā, kā mēs pieejam šai nodarbei un kādus mērķus sev izvirzām. Te būs daži padomi, kā padarīt TV skatīšanos produktīvāku un pat radošāku.
- Izvēlies saturu, kas tevi attīsta un iedvesmo – Tā vietā, lai vienkārši skatītos to, kas pirmo parādās, vari pievērsties izglītojošiem dokumentālajiem raidījumiem, kino klasikai vai seriāliem, kas atklāj jaunas perspektīvas par dažādām kultūrām, vēsturi vai mākslu. Piemēram, noskatoties filmu par kādu slavenu mākslinieku vai svarīgu vēstures periodu, ne tikai izklaidēsies, bet arī paplašināsi savu redzesloku.
- Veido tematiskus vakarus – Ja plāno skatīties vairākas filmas vai seriālus, pamēģini ieviest kādu tēmu. Piemēram, vari katru nedēļu veltīt konkrētam žanram vai valsts kino. Tas ne tikai radīs struktūru skatīšanās vakariem, bet arī padarīs tos daudz interesantākus.
- Pievieno diskusijas elementu – Uzaicini draugus vai ģimeni, un pēc filmas noskatīšanās kopīgi apspriediet to, ko redzējāt. Tas piešķirs visai pieredzei dziļāku jēgu, un tu attīstīsi savas analītiskās un kritiskās domāšanas prasmes. Diskusijas bieži vien atklāj detaļas, kuras pats, iespējams, nebūtu pamanījis.
Atceries, ka arī TV skatīšanās var kļūt par vērtīgu hobiju, ja to dari ar izpratni un mērķi bagātināt savu dzīvi. Meklē jaunas zināšanas, iedvesmu un pieredzi, ko pēc tam vari realizēt citās dzīves jomās.