orientēšanās

Orientēšanās sports ir dzīves veids

Orientēšanās sports ir hobijs, kas ievelk. Ir tik daudzi cilvēki, kas pamēģina šo lietu, un pēc kāda laika saprot, ka nevar bez tā vairs dzīvot. No sākuma, protams, motivācija ir iekšējā sacensība draugu starpā, bet pēc kāda brīža jau tā ir atkarība.

Atkarība tādā ziņā, ka nav nedēļa, kad nedodies uz kādām lokālā mēroga sacensībām. Gribas skriet pa mežu, atrast punktu pēc punkta, izcelt finiša taisni un pēc finiša pārspriest distanci ar draugiem.

Raksta mērķis ir iedrošināt izmēģināt orientēšanos. Nevajag baidīties no atkarības, kuru pieminēju, jo šī ir iespējams pasaulē vispozitīvākā iespējamā atkarība. Jo komplektā nāk arī veselība.

Kāpēc orientēšanās ir forša

Uzskaitīšu vairāk lietas, kāpēc uzskatu, ka orientēšanās sports ir viens no foršākajiem sportiskajiem hobijiem. Negribu nekādā ziņā to izcelt augstāk par citiem hobijiem, jo man nepatīk salīdzināt. Bet šāds vērtību komplekts ir reti kuram hobijam.

Ķermeņa un prāta treniņš

Orientēšanās pamatā ir divas lietas: skriet un lasīt karti.Skriešana ir fiziska slodze ķermenim, kas katram cilvēkam ir nepieciešama. Īpaši mūsdienu apstākļos, kad ikdienas gaitās ne katram sanāk nodedzināt pietiekoši daudz kalorijas. Kartes lasīšana prasa noteiktas zināšanas, koncentrēšanās spējas un nepārtrauktu lēmumu pieņemšanu.

Vienmēr svaigā gaisā

Standartā orientēšanās sacensības notiek dabā. Parasti tie ir meži, kuros tiek izvietoti kontrolpunkti, kuri jāmeklē. Tad nu sanāk skriet pa mežiem līku ločus, lai atrastu meklēto. Pierīgā tie ir vairāk priežu meži ar labu pārredzamību. Bet netrūkst arī lapu koku meži un krūmāji, viršiem klāti purvi un avenāju pilni izcirtumi.

Viena lieta, kas ir garantēta – svaiga gaisa pārpilnība. Un ja trasē neskaiti sekundes, tad pa ceļam vari vēderā iemest pa kādai gardai ogai. Izvēle parasti ir plaša – mellenes, brūklenes, meža zemenes un avenes. Sēņošanu ar skriešanu ir grūtāk apvienot, bet nekas nav neiespējams.

Jāatzīzt, ka pēdējā laikā aizvien populārāka paliek arī telpu orientēšanās. Tas ir gana aizraujoši un izaicinoši – orientēties plašās telpās daudzu stāvu augstumā. Tā ir arī lieliska iespēja nokļūt neierastā vidē un vietās, kur ikdienā nesānāk būt. Piemēram, izskrieties pa Latvijas Nacionālo bibliotēku, Teikas vidusskolu vai VEF Kultūras pili.

Labs rūdījums

Katrā no orientēšanās sacensību posmiem ir kāda spēcīga atziņa. Ir kļūdas, nestandarta situācijas vai nelabvēlēigi laika apstākļi. Ar to visu ir jātiek galā. Manuprāt teiciens “Nav slikti laika apstākļi, ir tikai nepiemērots apģērbs” nāk tieši no orientieristiem.

Viena no specifiskajām lietām, kas ir Orientēšanās sportā, ir tas, ka katrs skrējiens sastāv no daudz maziem posmiem. Trasē ir secīgi jāatrod, piemēram, 8 kontrolpunkti. Tas nozīmē, ka pēc katra atrastā kontrolpunkta sākas jauna iespēja. Jo ātrāk aizmirsīsi iepriekšējā posmā pieļautās kļūdas, jo labāk spēsi nokoncentrēties nākošajam.

Šī ir tikai veina no pārdomām, kā orientēšanās sports dod rūdījumu labai un piepildītai dzīvei. Vēl tas dod stratēģiskās plānošanas pieredzi, cīņas sparu nepadoties, nebaidīties no nepārvaramiem šķēršļiem u.t.t.

Labākā atslodze pēc garīgi smaga darba

Viss iepriekš minētais nodrošina to, ka orientēšanās ir veids, kā vislabāk atslēgties. Liela daļa no citām fiziskajām nodarbēm ļauj aizvien domāt par darbu. Orientēšanās to neļauj. Ja skrienot domāsi par darbu, tad trasē pavadīsi divreiz ilgāku laiku. Nevienam nepatīk nomaldīties, tāpēc ir jākoncentrējas.

Patīkams fizisks nogurums, prieks par paveikto un tīra galva ir balvas, ko sniedz orientēšanās. Tam visam bonusā vēl svaigā gaisā pavadīts laiks un satikti draugi.

Kāpēc orientēšanās ir dzīves veids

Dažas lietas, kāpēc ļoti daudziem cilvēkiem orientēšanās ir kļuvusi par neatņemamu dzīves sastāvdaļu.

Iknedēļas sacensības

Daudzviet Latvijā tiek organizētas iknedēļas sacensības, kas pulcina lielu skaitu orientēties gribētājus. Pierīgas reģionā tādas ir teju katru dienu. Daudziem tie ir kā treniņi ar sacensību garšu. Citiem tā ir diena, kad satikties ar draugiem. Citiem tā ir vienīgā iespēja kārtīgi izvēdināt galvu.

Ģimenes sporta veids

Orientieristu saimi veido bērni sākot no 3-4 gadu vecuma līdz pat senioriem 80 gadu vecumā. Orientēšanās pasākumi ir ļoti draudzīgi ģimenēm. Pierīgas sacensībās Magnēts ir iespēja atstāt uz pieskatīšanu mazos bērnus, kā arī palaist bērnus orientēšanās skoliņā. Tikmēr paši vecāki var doties trasē.

Ir daudzas ģimenes, kuras jau daudzās paaudzēs orientējas. Bieži vien tas ir neizbēgami, jo vecāki jau no agras bērnības savus bērnus ievelk šajā veselīgajā nodarbē.

Daudzdienu sacensības ar teltīm

Tādas sacensības kā Kāpa, kas notiek 3 dienas, ir īsti ģimenisks pasākums. Tie kas nebrauc ar ģimenēm, tie brauc ar saviem klubiem vai draugu kompānijām. Šis pasākums vasaras vidū ir orientieristu festivāls.

Tajā, protams, valda sportiskais cīņasspars un konkurence, bet vienlaikus tas ir arī pasākums kurā satiekas sen neredzēti draugi. Arī pasākums kurā rodas pirmās mīlestības un veidojas jaunas ģimenes. Tā nu tas notiek.

Orientieristu atpazīšanās zīmes

Orientieristu vidū ir dažādas atpazīšanās zīmes. Protams, viena no tām ir orientēšanās sporta ekipējuma rašotāju zīmoli, kurus nēsājot arī ikdienā , citi sapratīs, ka esi orientierists. 

Viena no izplatītākajām pazīšanās zīmēm ir miniatūrs kontrolpunktiņš, kas karājas pie automašīnas atpakaļskata spoguļa. Tā ir tik ierasta lieta. Nezinu, vai citi arī to pamana, bet orientieristam ir neiespējami nepamanīt, ka konkrētā mašīna pieder orientieristam.

Orientieristu sabiedrība kā liela ģimene

Viens no populārākajiem sporta veidiem, līdz ar to, piedalās ļoti daudzi. Bet ja to dara jau gadiem, tad kādā brīdī liekas, ka pazīsti jau tik daudzus. Tas protams atkarīgs no katra personības, cik kurš ir komunikabls, bet vispār es teiktu, ka orientieristi ir ļoti draudzīgi.

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *